Šajā emuārā Tev ir iespēja uzzināt būtiskas lietas par Spāniju, ja gadījumā esi ieplānojies doties uz šo valsti ceļojumā vai vienkārši sevi izglītot. Pēc ziņu izlasīšanas, Tev ir iespēja izpildīt arī testu, lai pārbaudītu savas zināšanas (Tests par Spāniju).

Spānijas virtuve

Spānijas nacionālā virtuve veidojusies dažādu šīs valsts reģionu tradicionālo virtuvju īpatnību ietekmē, tomēr Spānijas teritorijā var izšķirt trīs izteikti atšķirīgas virtuves:

1.  Vidusjūras Spānijā izmanto daudz jūras veltes, piemēram, pescaíto frito. Šajā reģionā uzturā lieto arī izteikti daudz aukstās zupas, kā arī ēdienus, kuros galvenā sastāvdaļa ir rīsi, piemēram, paelja un arròs negre. 

Paelja

2.  Spānijas centrālajā daļā uzturā lieto karstas un biezas zupas, piemēram, uz maizes un ķiplokiem balstīto kastīliešu zupu. Šajā reģionā pārtiku tradicionāli saglabā to sālot , piemēram, spāņu šķinķi, vai arī iemērcot olīveļļā, piemēram, kā Mačego sieru. 

Mačego siers

3.  Trešā izteikti atšķirīgā virtuve ir Spānijas daļā pie Atlantijas okeāna. Tur vairāk lieto ēdienus, kuri gatavoti no dārzeņiem un zivīm, piemēram, pote gallego un marmitako. Izplatīts ir arī viegli kaltētais Lakonas šķiņķis. 

Pote gallego

 Svarīgs spāņu virtuves produkts ir olīveļļa - kā nekā, tieši šī zeme audzē 44% no visām pasaules olīvēm. Tieši olīveļļā Spānijas labākajos restorānos tiek pagatavotas aizjūru delikateses, jo spāņi ir pārliecināti, ka tā ir labākā zināmā eļļa.

Ēdieni šajā valstī tiek bagātināti ar dažādām mērcēm (sofrito), ko pārsvarā gatavo no vīna, visbiežāk no šerija (tipisks spāņu baltvīns, kas pirms celšanas galdā tiek izturēts 5-25 gadus). 

Spāņu virtuvē neizpaliek arī daudzveidīgas mērces un sieri. 

Spāniju pazīst pēc vārdiem: tapas, paelja, tortilja, gaspačo, hamons, heress, sangrija. 

Spāņu ēdienkartei ir raksturīga vienkāršība, un tajā dominē dārzeņi: ķiploki, sīpoli, pipari, tomāti, pupiņas, zaļumi. Var teikt, ka garšvielas spāņi lieto mēreni, vienīgi ķiploki un safrāns netiek žēloti.

Spāņu ēdienu gatavošanas moto ir tiešs: "Ēdieniem ir jāgaršo tāpat kā produktiem, no kuriem tos gatavo", tāpēc ēdieni tiek reti pārveidoti, taisot biezeni vai kaut kādā veidā mainot. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, augsti tiek vērtēta vienkāršība un tajā pašā laikā to grūti sasniegt. Tas prasa daudz laika un profesionalitātes virtuvē.  

Spānijas nacionālie ēdieni

Avoti:

www.irlaiks.lv

http://tavavirtuve.lv

lv.wikipedia.org

wordpress.com

Ziņas par Spāniju

Spānija atrodas Eiropas dienvidrietumos Pireneju pussalā. Spānijas platība ir 504 030 km². Tās kaimiņvalstis ir Portugāle, Francija, Andora un Gibraltārs. No dienvidiem Spānijas krastu apskalo Atlantijas okeāns un no austrumiem to ieskauj Vidusjūra.

Spānijas karte

(http://www.spungin.tv/flamenco/about-spain/)

Spānija ir Karaliste, kuras karalis ir Huans Karloss I. Viņš vada valsti kopš 1975. gada 22. novembra līdz šim brīdim. 

Huans Karloss I

(http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Busto_de_Juan_Carlos_I_de_Espa%C3%B1a_(2009).jpg)

Izpildvara Spānijā pieder Ministru kabinetam, to vada premjerministrs Marjano Rehojs, ko izvirza karalis.

Marjano Rahojs

(http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Mariano_Rajoy_en_Bilbao2.png)

Spānijas galvaspilsēta ir Madride. Tā ir lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un atrodas valsts vidienē.  Madride ir Spānijas ekonomikas un kultūras centrs. Pirmās rakstītās ziņas par Madridi ir no 9. gadsimta vidus, kad mauri uzcēla nelielu cietoksni tagadējās Madrides vietā. Arābu valodā cietoksni sauca par al-Magrīt no kā visticamāk cēlies pilsētas nosaukums.

(informācija no http://lv.wikipedia.org/wiki/Madride#V.C4.93sture)

Spānija 

 – valsts ar bagātu vēsturi un senām tradīcijām, viesmīlīgu un laipnu, flamenko un koridas zemi. Valsti, kas cirta logu uz jauno pasauli, valsti, kurā brīnumaini sadzīvo mauru atstātais mantojums, kataloņu, basku etniskā identitāte, feniķiešu un romiešu perioda kultūras slāņi un mūsdienu modernais dzīvesveids. 
Ārkārtīgi dažādas dabas ainavas, dēļ kurām šo valsti varētu apskaust jebkura cita; jūra, kalni, salas un vulkāni. Brīnumainas pilsētas ar faktiski neaptveramu kultūras, arhitektūras pieminekļu apjomu – sajūsminošas, iedvesmojošas, neatkārtojamas savā individualitātē. Pilis un katedrāles, muzeji un laukumi, pieminekļi un parki. Romānika un mauru stils, gotika un baroks, renesanse un modernisms, kā arī tautas un Spānijas lauku arhitektūra – tas viss kopumā un atsevišķi raisa apbrīnu. 

(informācija no http://www.teztour.lv/?l=1&controller=about&country_id=9)

Spānijas karogs, kādu mēs to tagad zinām, pastāv kopš 1785. gada, kad karalis Karloss III pavēlēja saviem jūras kara flotes kuģiem izmantot krāsas, kas ļautu atšķirt šos kuģus no citu valstu kuģiem.

Spānijā vēršu cīņas - korida ir īpašs kultūras un mākslas veids, kuru mūsdienās var vērot Madridē un Adalūzijā. Spānijā aizvien biežāk tiek aizliegtas vēršu cīņas. Kanāriju salās no 1991.gada, Katalonijā no 2012.gada.

Flamenko ir mūzikas, dziesmu un deju žanrs, kurš radies Andalūzijā. Dziesmas un deju stilu 18.gs. ietekmēja vietējie čigāni. Deja ir ritmiski sarežģīta, prasa emocionālu briedumu. Flamenko ir sazežģīta, lepna, izaicinoša un ugunīga deja.

 

Ielūdzam Jūs uz Spāniju - valsti ar senām tradīcijām, bagātu kultūras mantojumu, laipnu un viesmīlīgu uzņemšanu, flamenko un koridas zemi.

Flamenko dejas un nacionālie instrumenti

Krāšņās flamenko meitenes